Mūsu tēvi, vectēvi un vecvectēvi Latviju, latviešu valodu un mūsu tautas pašcieņu aizstāvēja ar dūrēm, ieročiem un asinīm. Paldies Dievam mēs dzīvojam laikmetā kur to varējām izdarīt tikai paceļot savu pēcpusi un ievelkot krustiņu papīra lapiņā. Ceru, ka visi tie (~30%) Latvijas iedzīvotāji kuri to nespēja izdarīt un noraudzījās ar vienaldzības sajūtām no malas to savu pēcpusi apsaldēs vai apsvilinās, ja vien tam protams ir pamatots attaisnojums. Šeit nav runas par politiku, bet gan par pašcieņu.
Man fascinēja viens fakts, kuru redzēju TV. Sieviete savos 70 gados, kura dzīvojusi gandrīz visu mūžu LV tagad tikai ir sākusi mācīties latviešu valodu pirmā līmeņa kursos, commoooon, 70 gadi!!! Mūsu dārgie emigranti attiecīgās valsts valodu iemācās pusgadā, lai nepaliktu par bomžiem. Parādiet man lūdzu, kur te ir kaut kāda krievvalodīgo diskriminācija.
Neviens no krievvalodīgajiem man nav nācis uz ielas klāt un mēģinājis, kaut sliktā, bet latviešu valodā kaut ko jautājis. Bez jebkādām emocījām “Dai sigaretu, patsan!”.
Man tādas aizdomas, ka tieši pēc referenduma man tieši mainīsies attieksme pret krievvalodīgajiem, laikā es to varbūt negribētu, bet man tāda sajūta ir!
