Latvijas internets – vidēji drošs

Antivīrusu eksperti, apkopojot datus, izveidojuši savdabīgu globālā interneta bīstamības karti. Pēc tās datiem ar 0.7% bīstamu interneta vietņu Latvija šobrīd ierindojas 44. vietā starp apsekotajām valstīm.

Mapping the Mal Web
Eiropā un arī pasaulē ar ļoti augstu drošības līmeni izceļas Somija – tajā konstatēts tikai 0,1% bīstamu interneta vietņu, bet Rumānija izrādījusies viena no bīstamākajām valstīm pasaulē – 5,6% tās interneta resursu var sagādāt nepatikšanas. Starp Baltijas valstīm Latvija ierindojusies pa vidu, jo Igaunijā konstatēti 2,3%, bet Lietuvā 0,5% bīstamu interneta vietņu.

Viens no izplatītākajiem kibernoziegumiem mūsdienās – datorkrāpniecība (phishing) – bieži paredz interneta lietotāju ievilināšanu īpaši sagatavotās interneta vietnēs, kas satur kaitīgos kodus. Nav retums arī tādi gadījumi, kad saites uz šādām ļaundabīgām vietnēm vai pat paši kaitīgie kodi, parādās legālās interneta vietnēs, kas tiek uzskatītas par ļoti uzticamām. Interneta lietotāji, kuru datoros izdodas ieperināties ļaundabīgajām programmām, parasti riskē ar to, ka viņu datori tiks slepus izmantots kibernoziegumu veikšanai, bet dažreiz arī ar savu virtuālo maciņu saturu.

Cik bīstamu interneta resursu šobrīd ir? Kā atšķiras risks sastapties ar ļaundabīgu vietni atkarībā no tās piederības konkrētam augstākā līmeņa interneta domēnam? Kāda ir iespējamība, ka interneta vietnē ievadīta e-pasta adrese nenokļūs pie spameriem? Uz šiem jautājumiem ir rodamas atbildes kompānijas McAfee speciālistu izveidotā kartē „Mapping the Mal Web”, kas aptver 256 augstākā līmeņa domēnus ().

Saskaņā ar „Mapping the Mal Web” datiem, visvairāk bīstamo resursu ir maziņās Klusā okeāna salas Tokelau domēnā (.tk) – 10,1% vietņu. Savukārt starp lielajām valstīm piederošajiem domēniem riskantākie ir Rumānijas (.ro, 5,6% bīstamu vietņu) un Krievijas (.ru, 4,5% bīstamu vietņu) domēni. Bīstamākais vispārējais domēns ir .info, kur 7,5% vietņu klasificētas kā bīstamas, un tam seko .com ar 5,5% šādu vietņu.

Dažu domēnu vietnēs dažādas darbības, piemēram, reģistrēšanās vai failu lejupielādēšana, ir krietni bīstamākas nekā citos domēnos. Piemēram, savas e-pasta adreses ievadīšana kādā no .info domēna vietnēm 73,2% gadījumu var izraisīt surogātpasta saņemšanu. Toties domēnā .gov, kas ir vienīgi ASV valdības iestāžu rīcībā, nav atrasta neviena bīstama vietne. Pētījuma dati ļauj secināt, ka tajos domēnos, kur reģistrācija ir par brīvu vai par nelielu samaksu, turklāt ir tikai minimāla kontrole, risks ir lielāks nekā citos augšējā līmeņa domēnos.

„Liels daudzums kibernoziegumu mūsdienās tiek veikts, izvietojot interneta resursos dažāda veida ļaundabīgos kodus,” stāsta Valdis Šķesters, antivīrusu kompānijas Kaspersky Lab pārstāvis Latvijā. „Tāpēc ir svarīgi apzināt, cik ļoti kāda konkrētā kibertelpas daļa ir „piesārņota”. Augstākā līmeņa domēns .lv salīdzinājumā ar citiem ir vērtējams kā vidēji drošs.”

Resurss no: www.antivirus.lv

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.