Valodas referendums, manas sajūtas.

Mūsu tēvi, vectēvi un vecvectēvi Latviju, latviešu valodu un mūsu tautas pašcieņu aizstāvēja ar dūrēm, ieročiem un asinīm. Paldies Dievam mēs dzīvojam laikmetā kur to varējām izdarīt tikai paceļot savu pēcpusi un ievelkot krustiņu papīra lapiņā. Ceru, ka visi tie (~30%) Latvijas iedzīvotāji kuri to nespēja izdarīt un noraudzījās ar vienaldzības sajūtām no malas to savu pēcpusi apsaldēs vai apsvilinās, ja vien tam protams ir pamatots attaisnojums. Šeit nav runas par politiku, bet gan par pašcieņu.

Man fascinēja viens fakts, kuru redzēju TV. Sieviete savos 70 gados, kura dzīvojusi gandrīz visu mūžu LV tagad tikai ir sākusi mācīties latviešu valodu pirmā līmeņa kursos, commoooon, 70 gadi!!! Mūsu dārgie emigranti attiecīgās valsts valodu iemācās pusgadā, lai nepaliktu par bomžiem. Parādiet man lūdzu, kur te ir kaut kāda krievvalodīgo diskriminācija.

Neviens no krievvalodīgajiem man nav nācis uz ielas klāt un mēģinājis, kaut sliktā, bet latviešu valodā kaut ko jautājis. Bez jebkādām emocījām “Dai sigaretu, patsan!”.

Man tādas aizdomas, ka tieši pēc referenduma man tieši mainīsies attieksme pret krievvalodīgajiem, laikā es to varbūt negribētu, bet man tāda sajūta ir!

2 Comments

  • Aha
    28.02 - 15:11 | Permalink

    Tā nu tas ir. Bēdīgi. Es, savukārt, jau krietni pirms referenduma sadūšojos un sāku uz ielas cilvēkiem atbildēt: “Atvainojiet, es krievu valodu nesaprotu. Vai varat, lūdzu, runāt latviski?”.

    Protams, ar urlām ir citādāk. Tiem vajag vienkāršu, strupu “Nē.” vai “Nav.”

  • 16.11 - 20:23 | Permalink

    Somebody necessarily lend a hand to make significantly articles I might state. That is the first time I frequented your web page and to this point? I amazed with the analysis you made to create this particular publish incredible. Great process!

  • Leave a Reply

    Your email address will not be published. Required fields are marked *

    This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.